Pēc piekrastes zvejnieku rosinājuma ar biedrības “Ziemeļkurzemes biznesa asociācija” (ZBA) un kaimiņos esošo vietējo rīcības grupu – sadarbības partneru – atbalstu ir izstrādāta mācību programma “Piekrastes zvejas gudrības”, ko speciālistu vadībā no 14. līdz 18. jūnijam Pāvilostā apgūs 16 Kurzemes piekrastes 7.–9. klašu skolēni no ZBA, no biedrības “Liepājas rajona partnerība” un biedrības “Talsu rajona partnerība” darbības piekrastes teritorijām.
Par jauno sadarbības projektu, par mācību programmas mērķiem un uzdevumiem, tās tapšanu un sagaidāmajiem rezultātiem sarunājos ar ZBA koordinatori Guntu Abaju un projektu koordinatori Ilzi Šteini.
– Kāpēc tapa jaunais projekts un bija vajadzība izstrādāt mācību programmu?
I. Š.: – Tas ir loģiski, un to nosaka arī LEADER programmas pamatnostādnes, ka idejām, kā uzlabot savu dzīvi, jānāk no pašiem vietējiem iedzīvotājiem, šajā gadījumā – no LEADER programmas zivsaimniecības rīcības grupām, no pašiem piekrastes zvejniekiem – ļaudīm, kas vistiešāk pārzina visus apstākļus un ir ieinteresēti piekrastes attīstībā. Mums kā biedrībai uz to jārosina, izteiktais jāsaklausa un vērtīgais jāattīsta tālāk.
Latvijas piekrastes iedzīvotāji gadsimtiem ilgi ir nodarbojušies ar piekrastes zveju. Tas ir bijis viņu iztikas pamats un dzīvesveids. Diemžēl pēdējā laikā piekrastes zvejnieku skaits sarūk, jaunieši reti izvēlas šo seno arodu, tāpēc ir saprotamas gan zivsaimnieku bažas par profesijas nākotni, gan ieinteresētība piesaistīt jaunus, profesionāli izglītotus un enerģiskus cilvēkus, lai nozare neiznīktu. Jau patālā pagātnē ir piekrastes skolām domātais konkurss “Vai tu mīli jūru?”, kas pagājušajā gadsimtā no 60. līdz 90. gadiem jauniešu vidū rosināja interesi par zvejniecību, zivjapstrādi un vēl dažādām jūrniecības profesijām. Mūsdienu Latvijā nav skolu, kurās varētu apgūt un iepazīt tieši piekrastes zvejas arodu, tāpēc uzskatījām, ka ir ļoti svarīgi izveidot mācību programmu jauniešiem par jūras zinībām un tā sekmēt zvejas amata pārmantojamību. Iespējams, šis ir pats pēdējais brīdis, lai to darītu, kamēr vēl ir dzīvi un darboties spējīgi piekrastes zvejnieki. Tas, ko paveicām mēs, ZBA – organizējām procesu, lai programma taptu.
– Kā radās pati ideja?
G. A.: – Pirmsākums bija pirms gadiem diviem vai trim kādā tikšanās reizē Zemkopības ministrijā. Spriežot par sadarbības, par attīstības projektiem, Pāvilostas domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons ieminējās, ka vajadzētu radīt mācību programmu, kurā jauniešiem mācītu apgūt piekrastes zvejnieku arodu. Pēc tam mēs ZBA diezgan ilgi spriedām, ko un kā vajadzētu darīt, lai šo ierosmi iedzīvinātu.
– Vai sava nozīme bija arī iepriekšējam projektam “Ēdīsim Latvijas zivis!”, ko pirms dažiem gadiem īstenojāt sadarbībā ar biedrībām “Laukiem un jūrai” un “Jūrkante”? Tuva tēma, arī mērķauditorija – skolēni – tā pati, kas jaunajā projektā.
G. A.: – Sava loma projektam “Ēdīsim Latvijas zivis!” noteikti bija. To īstenojot, redzējām jauniešu ieinteresētību gan par mūsu jūras zivīm, gan arī par piekrastes zveju, guvām labu pieredzi skolēnu iesaistē un spriedām, ka būtu labi darboties tālāk šajā virzienā. Iepriekšējais projekts stiprināja mūsu pārliecību par nepieciešamību veidot padziļinātu mācību programmu visvairāk ieinteresētiem jauniešiem. Ar jauno projektu loģiski turpinām aizsākto tēmu, tikai citā konkrētā ievirzē. Iespējams, ka nākotnē kāds no jauniešiem izvēlēsies ne tik vieglo piekrastes zvejnieka arodu.
– Jaunā sadarbības projekta būtība ir skolot un ieinteresēt pamatskolas 7. līdz 9. klašu audzēkņus. Lūdzu, pastāsti nedaudz izvērstāk par galvenajiem tā mērķiem!
G. A.: – Ilglaicīgais nolūks ir veicināt piekrastē dzīvojošo jauniešu izpratni un zināšanas par piekrastes zvejniecību Baltijas jūrā, tādējādi sekmējot jūras profesiju izvēli piekrastes skolu skolēnu vidū. Būtiski ir veicināt zināšanu un prasmju pārnesi no pieredzējušiem piekrastes zvejniekiem uz jauno paaudzi. Īstermiņa skatījumā gribējām izveidot attiecīgās jomas teorētisko un praktisko zināšanu bāzi – mācību programmu, piedāvājot to apgūt ieinteresētiem piekrastes jauniešiem.
– Tātad vajadzēja izstrādāt mācību programmu. Kāda pieredze jums kā biedrībai bija šādu darbu organizēt?
G. A.: – Mums pašiem tas bija izaicinājums. Arī nevienā skolā nav šādas ievirzes programmas. Jā, ir par tāljūras zveju, bet tas ir kas cits, ir jauniešu jahtklubi ar mācību programmām, bet arī tās nav izmantojamas jūras un piekrastes zvejas zināšanu apguvei. Līdz ar to šādas mācību programmas izveide bija jaunums visai Latvijas piekrastei. Lūkojām saprast, kā šādas programmas raksta un kas to spēj kvalitatīvi izdarīt.
I. Š.: – Uzrunājām Edgaru Kristapsonu, jaunu uzņēmēju no Pāvilostas, kas ir beidzis jūrskolu un pats ir saistīts ar piekrastes zveju. Edgars ieteica biedrību “Latvijas Jūrniecības savienība”, kas uzreiz labprāt atsaucās. Cenu aptaujā otrs pretendents bija pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR. Cenu aptaujā uzvarēja Latvijas Jūrniecības savienība. Nometnei domāto mācību programmu “Piekrastes zvejas gudrības” uzrakstīja trīs speciālisti, divi no tiem bija Liepājas Jūrniecības koledžas mācībspēki. Bija redzams, ka to ir veidojuši speciālisti ar pieredzi. Gribējām vēl uzzināt profesionāļu vērtējumu, tāpēc uzaicinājām ar programmu iepazīties Kolkas piekrastes zvejnieku Gunti Otomeru, Latvijas Zivsaimniecības federācijas vadītāju Ēvaldu Urtānu un Edgaru Kristapsonu. Visi trīs lietpratēji, iesakot nelielus labojumus, programmu atzina par labu esam.
– Kas programmā ir ietverts, kas ir galvenais?
I. Š.: – Programmā ir iekļauti vispārīgi ar zivsaimniecību un tieši ar piekrastes zveju saistīti jautājumi, kā navigācija, aprīkojums uz kuģa, kuģa drošība, zvejas laivas un to tehniskais aprīkojums, Baltijas jūras ekosistēma, zivju resursi un sugu atpazīšana, drošības ievērošana uz zvejas laivas, pirmās medicīniskās palīdzības sniegšana, tīklu lāpīšana, mezglu siešana, zvejas rīku skatīšana darbībā u. tml., mācību saturā lielākoties uzsvaru liekot uz praktisko prasmju lietošanu, pašiem darbojoties, lai veidotu izpratni par zvejnieka ikdienas darba procesu. Piemēram, sasiet konkrētu mezglu, ar kuru būtu iespējams piesiet enkuru, lāpīt zvejas tīklu u. tml. Praktiskajās nodarbībās plānots iesaistīt piekrastes zvejniekus, kuri iepazīstinātu jauniešus ar zvejas inventāru, lietojot praksē zvejas rīkus, kopā ar viņiem iet jūrā, tāpat jaunieši varētu saņemt atbildes uz sev interesējušajiem jautājumiem.
G. A.: – Vēl būtiski uzsvērt, ka izstrādāto mācību programmu iespējams izmantot skolām – to var ņemt par pamatu, lai izveidotu mācību programmu vai arī interešu izglītības programmu. Tas pirmkārt. Otrkārt, lai gan mūsu projektā programma ir domāta skolēniem, to var pielāgot arī pieaugušajiem, kas noderētu mūžizglītībā, kurā būtisks aspekts ir cilvēku vajadzība iegūt zināšanas, prasmes un pieredzi, lai paaugstinātu vai pat mainītu kvalifikāciju atbilstoši savām interesēm. Pašvaldībām ir tiesības pašām savā teritorijā šādu programmu licencēt.
– Kas ir jaunā projekta partneri? Un kas noteica šo izvēli?
G. A.: – Šajā projektā mums ir citi partneri nekā projektā “Ēdīsim Latvijas zivis!”. Tā kā projektā bija paredzēts iesaistīt skolēnus, tad izvērtējām, kādas piekrastes skolas uzrunāt. Latvijā ir zvejnieki, kas zvejo iekšējos ūdeņos, ir tāljūras zvejnieki, un ir piekrastes zvejnieki – gan līcī, gan atklātajā jūrā jeb Dižjūrā, kā mūsu pusē saka. Gribējām iesaistīt jaunāko paaudzi no tām piekrastes vietām, kur ir nopietnāki zvejnieki, ar lielāku nozveju, tāpēc vispirms pievērsāmies Dižjūrai. Liepājas rajona partnerības cilvēkiem ir liela interese skolot jaunāko paaudzi, un tā ir teritorija no Lietuvas robežas līdz Pāvilostai. Ziemeļkurzemes partnerības piekraste aptver teritoriju no Jūrkalnes līdz Kolkas pagastam (ieskaitot). Interesi izrādīja arī biedrība “Talsu rajona partnerība” – šajā Latvijas piekrastē, Rojas un Mērsraga pagastu teritorijā, ir dzīva gan piekrastes zveja un ostas, gan tradīcijas. Tātad projektā ir pārstāvēta gan Dižjūra, gan arī līcis Kurzemes pusē, proti, skolas no šīs teritorijas.
– Jauno mācību programmu apgūs pamatskolas vecāko klašu skolēni nometnē Pāvilostā no 14. līdz 18. jūnijam. Tieši kuras skolas uzrunājāt? Kā izraudzījāties dalībniekus?
I. Š.: – Skolas izraudzījāmies no projekta partneriem, no tiešās piekrastes: Mērsraga, Rojas, Kolkas, Tārgales, Vārves, Užavas, Pāvilostas, Rucavas, Nīcas, Kapsēdes un Vērgales. Lai uzrunātu skolēnus, mēs ZBA izstrādājām anketas ar jautājumiem. Sazinājāmies ar skolu vadību, direktoriem, viņi tālāk uzrunāja klašu audzinātājus. Anketas bija jāaizpilda digitāli.
Pavisam tātad bija vienpadsmit skolas, un pēc mūsu ieceres no katras skolas varētu piedalīties pa vienam bērnam, augstākais – diviem, ja anketā atspoguļotos liela bērnu interese. Klases jau ir sarukušas pavisam nelielas. Digitālās anketas izpildīja tie bērni, kas vispār izteica vēlēšanos to darīt. Saņēmām nedaudz pāri par 20 anketām. Mūsuprāt, svarīgākais bija pamatojums – mums gribējās uzzināt bērnu motivāciju piedalīties šādā nometnē.
– Nometnes norises vieta ir Pāvilosta. Kāpēc izraudzījāties tieši šo pilsētu?
I. Š.: – Projektā iesaistīto vietējās rīcības grupu (VRG) administratīvās teritorijas ietver visu atklātās jūras Kurzemes piekrasti. Partneru pārrunās par nometnes īstenošanas vietu par visvairāk atbilstošo tika atzīta Pāvilosta. Tā atrodas visu projektā iesaistīto VRG administratīvo teritoriju aptuvenā Kurzemes piekrastes viduspunktā. Pāvilosta atbilst svarīgākajiem priekšnosacījumiem: neliela pilsēta vienlaikus ar atbilstošu infrastruktūru – nelielu ostu un uzņēmējiem, kuriem ir laivas ar CSDD atļauju, lai varētu nodrošināt apmācāmo izbraukšanu jūrā. Teorētiskās mācības “Piekrastes zvejas gudrības” norisināsies Pāvilostas kultūras namā, mācību procesam piemērotās telpās, savukārt praktiskās nodarbības norisināsies gan šajās telpās, gan brīvā dabā Pāvilostas pludmalē vai ostā atkarībā no laikapstākļiem.
– Turklāt epidemioloģiskā situācija uzlabojas.
G. A.: – Par to ļoti priecājāmies! Programmas ieceres un izstrādes laikā tas vēl nebija tik skaidri zināms un valdīja zināma neziņa, mēs tikai cerējām uz labvēlīgām pārmaiņām. Jā, tagad droši zinām, ka nometne, kas sāksies 14. jūnijā, varēs norisināties klātienē. Taisnība, gan pasniedzējiem, gan bērniem iepriekš jābūt testētiem, un viņi visi dzīvos burbulī.
– Vārds “burbulis” šajā gadījumā šķiet īsti atbilstošs ūdens tematikai. Lai izdodas! Nākamajā rakstā jau ziņosim par nometnē piedzīvoto un iegūto.
* * *
Kolkas piekrastes zvejnieka Gunta Otomera viedoklis par jauno mācību programmu
“Ļoti apsveicama jau ir pati iecere. Programma dod bērniem nepieciešamo priekšstatu par piekrastes zveju. Tur ir vispārīgas un konkrētas lietas, teorētiskā puse un arī praktiskā, kaut vai tīklu lāpīšana. Šādā programmā neko vairāk arī nevajag. Ja kāds individuāli grib papildināt savas zināšanas, tad uz šīs bāzes to var darīt. Tāpat, ja to grib izvērst kāda skola par mācību vai interešu izglītības programmu, tad “Piekrastes zvejas gudrības” var kalpot par labu pamatu.”
Alnis Auziņš, biedrības “Ziemeļkurzemes biznesa asociācija” sabiedrisko attiecību speciālists
