EZJF starpteritoriālā sadarbības projekta “Jūras aļģu sanesumu izvērtēšanas un apsaimniekošanas plāna izstrāde Latvijas piekrastē” ietvaros BDR “Baltijas krasti” veikusi dokumenta izstrādi, kura mērķis ir izstrādāt Latvijas piekrastes teritorijai vienotu dokumentu, lai palīdzētu uzņēmējiem, pašvaldībām, piekrastes apsaimniekotājiem un Dabas aizsardzības pārvaldei īstenot jūras aļģu apsaimniekošanu, ņemot vērā gan dabas aizsardzības, gan saimnieciskās intereses. Projekta vadošais partneris BDR “Partnerība laukiem un jūrai”, sadarbības partneri BDR “Liepājs rajona partnerība”, BDR “Ziemeļkurzemes biznesa asociācija”, BDR “Talsu rajona partanerība”, BDR “Sernikons”, BDR “Jūrkante”. Projekta kopējās izmakss 50000 EUR, kur EJZF sedz 100% no izmaksām.

Dokumenti

• Jūras aļģu sanesumu izvērtēšanas un apsaimniekošanas plāns latvijas piekrastē.

Papildus materiāli:

• Bezmugurkaulnieku uzskaite;
• Putnu uzskaite;
• Mellužu pilotteritorijas fotofiksācija.

Kartes:

• 3. pielikums;
• 4. pielikums;
• 5. pielikums;
• 6. pielikums;
• 7. pielikums;
• 8. pielikums;
• 9. pielikums;
• 11. pielikums;
• 12. pielikums.

Piekrastē katru gadu tiek izskalots ievērojams daudzums jūras aļģes. Izskalotās aļģes veido sanesumu joslas, kā arī pārklāj piekrastes seklūdes daļas, kas var traucēt pludmales apmeklētājiem gan padarot ieiešanu jūrā nepatīkamu, gan ar nepatīkamo smaku. Līdz ar to aļģu sanesumi ietekmē gan vietējo iedzīvotāju, gan tūristu labsajūtu, kā arī tūrisma un saistīto nozaru attīstību piekrastē.

Lai cilvēks ar saimniecisko darbību nenodarītu kaitējumu dabai, visā piekrastē nevajadzētu atļaut jūras aļģes vākt, jo izskaloto jūras aļģu sanesumu joslas var veidot Eiropas Savienības nozīmes biotopu, kas ir nozīmīga dzīves vieta Latvijā reti sastopamām, īpaši aizsargājamām augu sugām, kā arī biotops ir barošanās vieta daudzām ūdensputnu sugām.

Līdz ar to, lai nodrošinātu ilgtspējīgu piekrastes apsaimniekošanu, ievērojot gan saimnieciskās, gan dabas aizsardzības intereses, ir svarīgi novērtēt un monitorēt piekrastes sanesumu novākšanas nepieciešamību un sekas.

Plāna izstrādē piedalījās ekspertu komanda šādā sastāvā: botāniķis, ornitologs, entomologs, jūras mikrobiologs, ekologs, krasta ģeologs un ekonomists.

Dokumentā apkopota informācija par jūras aļģu sanesumu veidošanās vietām, potenciālajiem apjomiem, laiku, sugām, kā arī sniegts krasta morfoloģiskais novērtējums. Sagatavots karšu materiāls, kā arī apzinātas jūras aļģu savākšanas un apsaimniekošanas iespējas līcī un atklātās jūras daļā.

Tik padziļināts pētījums par jūras aļģu sanesumu izvērtēšanu un apsaimniekošanu Latvijā tika veikts pirmo reizi. Tam ir būtiska loma ilgtspējīgā piekrastes apsaimniekošanā un resursu izmantošanas plānošanā visā Latvijas piekrastē.