No kaimiņiem vienmēr var ko pamācīties. Ar šādu domu biedrība “Liepājas rajona partnerība” sadarbībā ar Ziemeļkurzemes biznesa asociāciju aicināja izbraukumā pārstāvjus no bijušā Liepājas rajona novadiem, lai iepazītos ar projektiem, kas īstenoti LEADER programmā, saņemot Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu. Pasākuma bilance pēc desmit objektu apskates: gan jaunas idejas projektiem, gan iedvesma skolēnu grupām, ģimeņu vai draugu pulciņiem sēsties mašīnā un doties nelielos ceļojumos un brīnišķīgos piedzīvojumos.
Pirmā apstāšanās vieta Jūrkalne, kur iepazīstamies ar veseliem trim īstenotiem projektiem: “Vētru muzeju” vietējā tautas namā, Jūrkalnes etnogrāfiskā ansambļa “Maģie suiti” tērpiem un Ugunspļavu, kas tapusi sadarbībā ar mūziķi Igo.
Bet vispirms nedaudz iepazīstamies ar atjaunoto tautas nama ēku, kur otrā stāvā stellēs top kāds interesants projekts – laika villaine. Tā ir vietējo audēju dāvana Latvijas simtgadei. Villaines garums 265 centimetri – katrai gada dienai pa vienam, kas izausts tās dienas laika apstākļiem atbilstošās krāsās.
Bet “Vētru muzeja” telpā ir radīta vide kā jūras dzelmē, ļaujot “ienirt” un ielūkoties “nogrimuša vraka” tilpnē. Izstādītajā ekspozīcijā ietilpst nirēju ekipējums un atribūtika, foto un video materiāli no jūras dzelmes, kā arī zemūdens atradumi. Muzeja izpildījums moderns un mūsdienīgs, lai spētu ieinteresēt gan pieaugušos, gan bērnus. Starp citu, vai jūs zināt, kāds sakars Jūrkalnei ar Feliksbergu (Laimīgo kalnu)? Ir vērts aizbraukt, lai to noskaidrotu, un vasaras saulgriežos 21. jūnijā, kā arī citos gadskārtu vai citos svētkos paviesoties Ugunspļavā, kur notiek visdažādākie festivāli, zaļumballes, tirdziņi un citas aktivitātes.
Un tad jau pavisam netālu arī Ventspils, kur Piejūras brīvdabas muzejā notiek vēsturisko zvejas laivu, kutera un seno burinieku priekšmetu atjaunošana, bet Ventspils promenādē var apskatīt jau atjaunoto zvejas kuģi “Grots” un uzkāpt promenādes skatu tornī. 26 vēsturiskās zvejas laivas, kas būvētas un lietotas Liepājas, Ventspils, Talsu, Tukuma un Rīgas jūrmalas apkārtnē, kā arī ar buriniekiem saistītās kuģu detaļas – tā ir plašākā ar zvejniecību un jūras transportu saistīto vēsturisko peldlīdzekļu kolekcija Latvijā, kas apskatāma Ventspils Piejūras brīvdabas muzejā. Tā ir vieta, kur skaistā laikā pavadīt vai veselu dienu. Un droši – kurpes nost un kailām kājām pa zālīti!
Savukārt promenādē apskatāmais zvejas kuģis “Grots” ir Latvijā vecākais “Baltikas” tipa zvejas traleris, kura izmantošana saistās ar zvejniecības vēsturi Baltijas jūrā 20. gadsimta otrajā pusē. Skat, jau tematiskā ekskursija gatava un no turpat līdzās esošā skatu torņa var pavērties gan tālu jūrā, gan uz pilsētas pusi.
Bet ko jūs padomātu, saņemot uzaicinājumu uz paaudžu tikšanās vietu? Taču ne jau par pastaigu taku, bet tieši tā Tārgales pagastā nosaukts projekts, kura īstenošanas gaitā agrāk slapjā un grūti šķērsojamā vietā pie skolas sakārtota vide, starp kokiem izveidojot ērtu taciņu ar atpūtas vietām un informatīvo stendu, bet nedaudz tālāk arī publiski pieejamu bērnu laukumu.
Un turpat netālu top vēl kāds īpašs objekts – Lībiešu zvejnieku sēta (Livōd kalāmīe kōrand): kūtiņa, saimes māja, tīklu žāvēšanas māja, atpūtas soliņš apgāztas laivas formā, un ugunskura vieta. Uz Ziemassvētkiem gaidāms jau pirmais svētku tirdziņš un publiskais pasākums. Darbs un arī nauda ieguldīta pamatīga, bet nu tārgaliešiem un viesiem būs skaista vieta sarīkojumiem un vienlaikus sakārtots arī laukums starp vairākām daudzdzīvokļu mājām. Tā ka ir vērts paskatīties pasākumu kalendārā un aizbraukt uz Tārgali.
Dodoties tālāk, nonākam Ances muižā, kas ir sabiedriskais centrs. Tajā vietu atradusi gan rokdarbnieču kopa “Paukers”, gan trīs nelielas telpas trenažieru zālei, ir vieta deju kolektīviem, arī dāmu komitejai, kristīgajai draudzei, sklandraušu meistarklasēm un citam. Muižkundze jeb šīs ēkas saimniece Līga Grīnberga pastāsta, ka muiža ir bijusi viens no baronu von Bēru īpašumiem Kurzemē un tās gadu skaits ir vismaz 250 gadu. Savulaik lielu postu tai nodarījis Napoleona karaspēks, kas vienu nakti tur pavadījis un promejot… namu aizdedzinājis.
Padomju laikos muižas ēkā atradās gan ciema padome, gan ambulance un vēl citas iestādes, bet, atnākot atmodas gadiem, tā palika tukša. Atjaunošana ilgst jau desmit gadus.
Ances rokdarbnieces noadījušas simts dažādus cimdu pārus un izveidojušas desmit cimdu apļus – katrā pa desmit pāriem. Patlaban tos var apskatīt Ancē, bet vēlāk tie dosies izstāžu ceļojumā, kurā ir vēl brīvas vietas. Un vēl Ances muižā gaida ciemos gan skolēnus, gan citus interesentus uz sklandraušu darbnīcu. Tur būs viss, sākot no mīklas mīcīšanas līdz gatavam sklandrausim. Pašu roku ceptam!
Nonākot Dundagā un ejot uz pili, šoreiz gan nerunājām par tās Zaļo jumpravu. Tā jāmeklē, apskatot pili pilnībā, un tas noteikti jāizdara, ja nav būts. Kaut vai tāpēc, ka tā ir lielākā Ziemeļkurzemē, būvēta 13. gadsimta vidū un patiešām labi saglabājusies. Turklāt pils dzīvo intensīvu dzīvi: tur ir iemājojusi gan vietējā mūzikas un mākslas skola, gan lielā zāle kalpo kā kultūras nams, ir izstāžu zāle un daudz kas cits, kas šo vietu padara tik tuvu un pieejamu.
Mēs, pievēršoties LEADER projektu iepazīšanai, rudenīgi košajā laikā izpriecājamies par puķu kastēm pie otrā stāva logiem un kublveida kastēm kopā ar soliņiem pagalmā. Līdzās ziediem vietvietām iesēdināta arī pa sarkanajai bietei un citam ēdamaugam. Krāšņi un krāsaini!
Un, ja nu ir tikts līdz Dundagai, tad nesameklēt Laukšteinu ģimenes eksotisko dzīvnieku parku būtu nudien nepiedodami. Savs privātais dzīvnieku parks bijis tā saimnieces Evitas bērnības sapnis, kas īstenots ar dzīvesbiedra Alda atbalstu. Ko tur daudz stāstīt, tas jāredz pašam, kā briedis, lamas, alpakas, minizirdziņi, aitcūkas, kazas, pundurcūkas, dažnedažādi putni un pat tik eksotiski dzīvnieki kā kamieļi brīvi pastaigājas pa teritoriju. Un turpat pastaigājas arī apmeklētāji. Katram Evitas dzīvniekam ir savs vārds, un par katru viņai ir kāds amizants stāstiņš – smiekli un jautrība garantēti!
Un jau mājupceļā vēl pēdējais objekts – lauku sēta “Bandenieki” Valdgalē, kur vairāk nekā 100 gadus senā īpašumā saimnieko Inga un Raimonds Zviedriņi. Inga ir biteniece, tāpēc mums tiek gan sveču meistardarbnīca, kurā izlejam katrs savu vaska sveci, gan pēc tam medus degustācija, kur cienājamies arī ar tādiem viņu pašu šedevriem kā medu ar jaunajiem egļu dzinumiem, pīlādžogām, mežrozītēm, upenēm un pat čili.
Ja par svecēm, tad tiem pieaugušajiem, kas domā: “Nu, kas tur tik īpašs!” – uzreiz varu pateikt, ka, verot vaļā pašas ar bišu vasku pielieto formiņu, pat nenojaušot, kas tur būs iznācis, sajūta kā bērnam, atverot Ziemassvētku dāvanu. Tad iedomājos, kā tādā brīdī jūtas bērni. Starp citu, Inga un Raimonds ar sveču liešanas darbnīcu un medus degustāciju dodas ciemos pa visu Kurzemi gan uz skolām, gan bērnudārziem un citiem kolektīviem. Tā ka aiciniet!
Un tagad par vēl vienu objektu, kas sākotnēji programmā nebija iekļauts. Esot Dundagā, ir vērts sameklēt uzņēmuma “Latvijas Valsts meži” pavisam nesen būvēto Ziemeļkurzemes klientu centra ēku, ko vietējie sauc par jauno pili. Atbilde uz jautājumu: kāpēc? – ir pavisam vienkārša: tāpēc, ka tā ir unikāla koka būve, kas apvieno modernu dizainu, dabas materiālu izmantošanu, zemu enerģijas patēriņu un vienlaikus nodrošina komfortablu vidi cilvēkiem. Starp citu, ēkas saimnieki ar prieku uzņem arī ekskursantus, lai iepazīstinātu ar šo projektu. Bet pretī minētajai būvei Dundagas parkā kuplo ozols, kurš rotājis 1919. gadā Latvijā izdoto 100 rubļu naudas zīmi.
KRISTĪNE PASTORE
