Sākums » Par biedrību » Partnerības teritorija

Partnerības teritorija

Liepājas rajona partnerības teritorija atrodas Latvijas dienvidrietumu daļā un robežojas ar Lietuvu, kā arī ar Ventspils, Saldus un Kuldīgas novadiem. Teritorijai ir tieša pieeja Baltijas jūrai, piekrastes kopgarums 111,28  km. Partnerības teritorijā atrodas Kurzemes augstākais punkts – Krievu kalns (189m). Lielākais ūdens noteces baseins ir Bārtas upei, četri lielākie ezeri – Liepājas, Papes, Tosmares un Durbes. Teritoriju veido 8 novadu pašvaldības – Aizputes, Grobiņas, Priekules, Pāvilostas, Nīcas, Rucavas, Durbes un Vaiņodes. Platību ziņā vislielākais novads ir Aizputes novads, kura platība ir 640 km², otrs lielākais novads ir Priekules novads ar 520 km² platību, 515 km² liela teritorija ir Pāvilostas novadam, vismazākais novads pēc platības ir Vaiņodes novads ar 307 km².  Rīcības programmas īstenošanas ietvaros, Partnerības teritorijā ietilpst arī Liepājas pilsēta. Liepājas platība ir 60,37 km2,  ir 17,9 km gara robeža ar Baltijas jūru, no kuras 6,4 km atrodas ostas teritorijā. Pilsētas dienvidu daļā atrodas līdz 200 m plata pludmale ar smalku, baltu smilti, savukārt pilsētas ziemeļu piekrastes daļa ir akmeņaina.

Pilsētu pašvaldību vidū teritorijas ziņā nav lielu atšķirību, teritorijas platība svārstās no 5,1 km2 Grobiņā līdz 6,9 km2 Aizputē. Pagastu/novadu vidū pastāv lielākas atšķirības teritorijas ziņā. Mazākais pagasts teritorijas ziņā rajonā ir Kalētu pagasts, bet vislielāko teritoriju aizņem Sakas pagasts.  Piecas pašvaldības – Rucavas – (21,42 km), Nīcas (23,76 km), Grobiņas (2,53 km), Pāvilostas (46,21 km) novadi un Liepājas pilsēta (17,36 km) ) atrodas Baltijas jūras piekrastē, kura tiek uzskatīta par vienu no dabas bagātībām Partnerības teritorijā. Partnerības teritorijā (izņemot Liepājas pilsētu) reģistrētas 314 biedrības un nodibinājumi. Liepājas pilsētā no 973 biedrībām, 5 ir ar zivsaimniecību saistītas biedrības. Partnerības teritorijas novados reģistrēti 3651 uzņēmumi – SIA, individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zvejnieku, zemnieku saimniecības, kooperatīvās sabiedrības. No kurām 3296 ir mazie un vidējie uzņēmēji, kuru gada apgrozījums nepārsniedz 70000 euro. Piekrastes novados un Liepājas pilsētā pēc LURSOFT datiem reģistrēti 59 uzņēmumi, kuru darbības joma ir zivsaimniecība un zveja.  Partnerības teritorijas novados reģistrētas 92 tūrisma mītnes ar 2025 gultasvietām. Pēc PVD datiem, novados reģistrēti 60 mājražotāji.

Katrs no novadiem ir savdabīgs un raksturīgs ar kaut ko unikālu.

lrp_karte

Pāvilostas novads ir vienīgais partnerības teritorijā, kurā atrodas mazā osta un ar visgarāko jūras piekrasti. Pāvilostas ostai ir trīs galvenie uzdevumi – vietējo kravu pārvadājumi, zvejas kuģu pieņemšana un bāzēšanās un jahtu tūrisma attīstība. Pāvilostas ziemeļu piekraste sākās ar Baltijas jūras stāvkrastu.  Pilsētu no abām pusēm ieskauj pelēkās kāpas. Daļu piejūras teritorijas aizņem dabas liegumi. Pāvilostā tiek piedāvāta unikāla iespēja izbaudīt senās zvejnieku tradīcijas. Pilsēta un viss novads ir izveidojies par tūristu iecienītu atpūtas vietu. Novadā darbojas 38 tūrisma mītnes ar 610 gultasvietām.   Pāvilostas novads sastāv no Pāvilostas pilsētas, Sakas un Vērgales pagastiem, kopējā teritorija ir 515 km2. Iedzīvotāju skaits 2950, visvairāk iedzīvotāju dzīvo Vērgales pagastā. Pāvilostas novadā darbojas 37 biedrības un nodibinājumi. Novadā ir viena vidusskola, 1 pamatskola, viena mūzikas un mākslas skola un divas pirmsskolas izglītības iestādes. Pāvilostas novadā nav lielu rūpniecības uzņēmumu, līdz ar to ir saglabājusies ekoloģiski tīra vide. Kopējais uzņēmumu skaits pēc LURSOFT datiem ir 364, no kuriem 334 ir mazie un vidējie uzņēmumi ar gada apgrozījumu zem 70 000 euro.  No visu uzņēmēju skaita, kas reģistrēti  ir 11 kuru darbības joma ir zivsaimniecība. Novadā reģistrēti 4 mājražotāji.  Galvenās saimnieciskās darbības jomas ir zvejniecība, kokapstrāde, lauksaimniecība, mežsaimniecība un tūrisma pakalpojumi.

Nīcas novada piekrastē iezīmējas trīs ciemi – Pērkone, Bernāti un Jūrmalciems, katrs ar savu īpašo ainavu un pievilcību. Bernātu priežu mežs, jau kopš seniem laikiem, ticis novērtēts, kā īpaši piemērota vieta kūrorta ierīkošanai. Šobrīd tas atzīts par Eiropā nozīmīgu aizsargājamu dabas teritoriju, tāpēc izveidots dabas parks “Bernāti”. Jūrmalciems – sens zvejnieku ciems, kur vēl joprojām vīri dodas zvejā. Nīcas novads ir īpašs ne vien ar skaisto jūras piekrasti, lielāko Lejaskurzemes upi Bārtu, diviem ezeriem un diviem dabas parkiem, bet arī visā Latvijā izdaudzinātajiem skaisti koptajiem dārziem. Nīcas novads sastāv no diviem pagastiem- Nīcas un Otaņķu pagasti, ar platību 350,8 km2 un iedzīvotāju skaitu 3574. Nīcas novadā darbojas 26 biedrības. Novadā ir viena vidusskola, viena pamatskola, viena mūzikas un māksla skola un viena pirmsskolas izglītības iestāde. Pēc LURSOFT datiem, novadā ir 332 uzņēmēji, no kuriem 295 ir mazie un vidējie uzņēmēji, 10 no reģistrētajiem nodarbojas zivsaimniecības jomā. Pēc PVD datiem novadā reģistrēti 16 mājražotāji. Nīcas novadā ir pieejamas 22 tūrisma mītnes ar 440 gultasvietām. Galvenās saimnieciskās darbības jomas ir lauksaimniecība, ražošana un tūrisma pakalpojumi.

Rucavas novads atrodas Latvijas dienvidrietumos, starp Baltijas jūru un Lietuvas Valsts robežu. Nidā atrodas Latvijai neraksturīga oļaina pludmale, kas iekļauta ģeoloģiskā lieguma teritorijā.  10853 ha aizņem dabas parks  “Pape”, ko veido Papes ezers un Nidas purvs. Gar jūras krastu stiepjas Dabas procesu taka, kas piedāvā ceļojumu neskartā dabā. Rucavas novads ir bagāts ar savām kultūras tradīcijām un kultūrvēsturisko mantojumu. Rucavas novads sastāv no diviem pagastiem – Rucavas un Dunikas, ar kopējo platību 449 km2. Iedzīvotāju skaits 1857. Rucavas novadā darbojas 19 biedrības un nodibinājumi. Novadā ir divas pamatskolas un divas pirmsskolas izglītības iestādes. Pēc LURSOFT datiem Rucavas novadā darbojas 222 uzņēmumi, no kuriem 203 ir mazie un vidējie uzņēmēji. 3 no tiem reģistrēti kā zivsaimniecības uzņēmumi. Pēc PVD datiem novadā reģistrēti 6 mājražotāji. Galvenās saimnieciskās darbības jomas ir graudkopība, gaļas un piena lopkopība, augļkopība, netradicionālā un bioloģiskā lauksaimniecība, kokapstrāde un tūrisma pakalpojumu sniegšana. Novadā ir 7 tūrisma mītnes ar 112 gultasvietām.

Grobiņas novads atrodas 10 km attālumā no Liepājas pilsētas.  Grobiņa kļuvusi populāra tūristiem ar “Kuršu Vikingu apmetni”, kura piedāvā iespēju izzināt Kuršu Vikingu dzīves ziņas, iejusties vikingu tēlos, izzināt leģendas, patīkami atpūsties. Grobiņas novada Medzes pagastā ir pieeja Baltijas jūrai, kur ir sakārtota atpūtas vieta.  Novada centrs ir Grobiņas pilsēta, kura ir senākā rakstos minētā apdzīvotā vieta Latvijas teritorijā. Grobiņa šobrīd pretendē uz iekļaušanu UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā nominācijā “Vikingu laika monumenti un vēsturiskas vietas”.  Grobiņas novada teritorija ir  490,2 km2, kura sastāv no Grobiņas pilsētas, Grobiņas, Medzes, Gaviezes un Bārtas pagastiem. Iedzīvotāju skaits Grobiņas novadā ir 9655, visvairāk iedzīvotāju dzīvo Grobiņā un Grobiņas pagastā. Novadā darbojas viena ģimnāzija, 4 pamatskolas, viena sākumskola, viena mūzikas un mākslas skola, divas pirmsskolas izglītības iestādes un sporta skola. Teritorijā ir reģistrētas un darbojas 90 biedrības un nodibinājumi. Pēc LURSOFT datiem, Grobiņas novadā ir 805 uzņēmumi, no kuriem 711 ir mazie un vidējie uzņēmumi. Ar jūras zivsaimniecību saitīti 2 uzņēmumi. Pēc PVD datiem novadā darbojas 15 mājražotāji. Liepājas ostas esamība, atrašanās kravu plūsmu krustpunktā, kā arī uzņēmējdarbībai piemērotas teritorijas, kas atrodas tiešā satiksmes ceļu tuvumā, rada stabilu pamatu biznesa attīstībai novadā. Novadā darbojas Latvijā lielākais vēja parks. Galvenās saimnieciskās darbības jomas ir metālapstrāde, kokapstrāde, transports un loģistika, lauksaimniecība un pārstrāde, karjeru izstrāde, atjaunojamās enerģijas ražošana un tūrisms. Tūristiem tiek piedāvātas 3 mītnes ar 38 gultasvietām.

Priekules novads robežojas ar Lietuvas valsts Klaipēdas apriņķa Skodas rajonu,  Rucavas, Grobiņas, Durbes, Vaiņodes un Aizputes novadiem.  Teritoriju šķērso dzelzceļa līnijas Rīga – Mažeiķi – Klaipēda un Vaiņode. Priekules novada administratīvais centrs atrodas Priekules pilsētā. Partnerības teritorijā, Priekules novads ir vienīgais, kurā atrodas slimnīca ar gultas vietām. Priekules novadā atrodas divi ezeri un divas ūdenstilpnes. Pie Prūšu ūdenskrātuves izveidota mūsdienīga atpūtas vieta. Priekules novada teritorija sastāv no Priekules pilsētas, Priekules, Bunkas, Gramzdas, Kalētu un Virgas pagastiem, kuru kopējā platība ir  519,7 km2 un kopējais iedzīvotāju skaitu 5941. Visvairāk iedzīvotāju dzīvo Priekules pilsētā un Bunkas pagastā. Novadā darbojas 40 biedrības un nodibinājumi. Priekulē darbojas viena vidusskola, novadu pagastos 4 pamatskolas, viena speciālā skola, divas mūzikas un mākslas skolas un viena pirmsskolas izglītības iestāde.  Pēc LURSOFT datiem Priekules novadā ir 465 uzņēmumi no kuriem 425 ir mazie un vidējie uzņēmumi. Pēc PVD datiem novadā darbojas 2 mājražotāji. Tūristiem tiek piedāvātas 6 tūrisma mītnes ar 198 gultasvietām. Galvenās saimnieciskās darbības jomas gaļas produktu pārstrāde, maizes ražošana, pārtikas ražošana, lauksaimniecība, jumtu segumu ražošana, kokapstrāde.

Aizputes novads ir pašvaldība Kurzemes vidienē. Aizpute, tā ir sena pilsēta Latvijā, kas atrodas Tebras upes krastos, 50 km uz ziemeļaustrumiem no Liepājas.  Tūrisma piedāvājums Aizputes novadā vērsts uz izglītojošo (izziņas) tūrismu un kultūrvēsturiskiem objektiem, kā arī aktīvo atpūtu. Aizputes novads sastāv no Aizputes pilsētas, Aizputes, Cīravas, Kalvenes, Kazdangas un Lažas pagastiem ar kopējo platību 640,2 km2 un kopējo iedzīvotāju skaitu 9529. Visvairāk iedzīvotāju dzīvo Aizputes pilsētā un Kazdangas pagastā. Aizputē darbojas viena vidusskola, novadu pagastos ir 5 pamatskolas, viena arodskola, viena speciālā skola, viena mūzikas un mākslas skola, trīs pirmsskolas izglītības iestādes un neklātienes vidusskola.

Novadā darbojas 68 biedrības un nodibinājumi. Pēc LURSOFT datiem novadā reģistrēti 757 uzņēmēji no kuriem 667 ir mazie un vidējie uzņēmēji, kuru gada apgrozījums ir mazāks par 70 000 euro gadā. Aizputes pilsētā visvairāk iedzīvotāju nodarbināti tirdzniecības un pakalpojumu sektorā, kā arī ražošanas nozarēs. Novadā reģistrēti 10 mājražotāji. Pēc pašvaldību informācijas, novadā ir 11 tūrisma mītnes ar 479 gultasvietām. Galvenās saimnieciskās darbības jomas novadā ir lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība, augkopība un lopkopība.

Durbes novads. Durbes pilsēta ir Latvijas mazākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. Tā izvietojusies gar Rīgas-Liepājas šoseju (A9) netālu no Durbes ezera. Durbes novada pagastu ekonomiskā attīstība balstās uz dabas apstākļiem un pieejamajiem resursiem. Vecpils pagasts ir bagāts ar dīķiem, tādēļ kā papildus peļņas avotu atsevišķas lauku saimniecības attīsta dīķsaimniecību – audzē un pārdod zivis, kā arī attīsta rekreācijas biznesu. Durbes novadā atrodas viens no lielākajiem ezeriem partnerības teritorijā – Durbes ezers. Ezera apsaimniekošanai apkārtējās pašvaldības un privātpersonas izveidojušas sabiedrisku organizāciju “Sabiedriskā vides pārvalde Durbe”. Durbes novads sastāv no Durbes pilsētas, Dunalkas, Durbes, Tadaiķu un Vecpils pagastiem ar kopējo platību 320,4 km2. Iedzīvotāju skaits 3048. Novadā darbojas viena vidusskola, viena pamatskola un viena pirmsskolas izglītības iestāde. Visvairāk iedzīvotāju dzīvo Tadaiķu pagastā. Novadā reģistrētas 22 biedrības un nodibinājumi. Pēc LURSOFT datiem Durbes novadā reģistrēti 461 uzņēmēji, no kuriem mazie un vidējie ir 428. PVD datos reģistrēti mājražotāji. Novadā ir pieejamas 2 tūrisma mītnes ar 40 gultasvietām.

Galvenās specializācijas nozares ir graudkopība, piena lopkopība, piensaimniecība, dārzeņkopība, bioloģiskā lauksamniecība, mežizstrāde.

Vaiņodes novads atrodas nelielā attālumā no Saldus un Kuldīgas, kā arī Lietuvas pilsētām Skodas un Mažeiķiem, kas ir priekšnoteikums tūrisma attīstībai. Novada ģeogrāfiskais novietojums rada iespējas veidot  sadarbību ar lietuviešiem, izmantojot dažādus pakalpojumus. Embūtes pagastā atrodas dabas parks “Embūte”. Novada kalnainā teritorija ir labvēlīga slēpošanas trašu ierīkošanai, ziemas sporta veidu attīstībai. Vaiņodes novada teritorija ir 344 km2 un tajā ietilpst Vaiņodes un Embūtes pagasts. Novadā darbojas viena vidusskola, viena speciālā skola, mūzikas un mākslas skola un viena pirmsskolas izglītības iestāde. Kopējais iedzīvotāju skaits ir 2677. Novadā darbojas 12 biedrības. Pēc LURSOFT datiem reģistrēti 245 uzņēmumi, no kuriem 233 ir mazie un vidējie uzņēmēji. Novadā dominējošās tautsaimniecības nozares – lauksaimniecība, mežsaimniecība, apstrādes rūpniecība, tūrisms. Ir pieejamas 3 tūrisma mītnes ar 108 gultasvietām.

Liepājas pilsēta ir  trešā lielākā Latvijas pilsēta Baltijas jūras piekrastē, atrodas starp Baltijas jūru un Liepājas ezeru. Liepāja ir svarīga Latvijas ostas pilsēta ar neaizsalstošu, mūsdienīgu, daudzfunkcionālu tirdzniecības ostu. Osta ir speciālās ekonomiskās zonas sastāvdaļa un tās darbība orientēta galvenokārt uz eksporta un tranzīta pakalpojumu sniegšanu. Tirdzniecības kanāla garums ir 3 km, tas savieno Liepājas ezeru ar Baltijas jūru. Vasarās te piestāj jahtas. Ziemas periodā, kad ir stinšu nākšanas laiks, kanāls kļūst par zemledus makšķernieku pulcēšanās vietu. Pēc LURSOFT datiem Liepājas pilsētā reģistrēti 33 uzņēmēji un 5 biedrības, kuru nodarbošanās saistīta ar zivsaimniecību un zveju. Liepājas piekrastes kultūrainava veidojusies gadsimtu gaitā, unikālajā jūras un piekrastes dabas vidē uzslāņojoties cilvēka saimnieciskās darbības un dzīvesveida ietekmē radītajām materiālajām un nemateriālajām kultūras vērtībām. Saglabājušies piekrastes videi raksturīgie objekti ostas, bākas, moli, nogrimušu kuģu vraki un citi kultūras pieminekļi. Piekrastes vidi raksturo noskaņa, ko veido tādas nemateriālā kultūras mantojuma izpausmes kā ar zvejniecību saistītās amatu prasmes un zināšanas, dažādas paražas, rituāli un svētki. Piekrastes dabas un kultūras mantojums ir ne vien piekrastes nozīmīgākā vērtība, bet arī piekrastes funkcionālās izmantošanas pamats un attīstības resurss. Galvenās saimnieciskās darbības ir metālizstrādājumu, mēbeļu, pārtikas un tekstilizstrādājumu ražošana, transports, loģistika un osta, tirdzniecība, zivsaimniecība/ zvejniecība un komercpakalpojumi.

Top